Iestājoties nedaudz vēsākam laikam, cilvēki sāk izmantot autonomās apsildīšanas ierīces un kurināt krāsnis, kamīnus – arvien aktuālāka problēma kļūst saindēšanās ar tvana gāzi.
Tvana gāze jeb oglekļa monoksīds rodas, nepilnīgi sadegot malkai jeb citam kurināmajam, gadījumā, ja tam nav pietiekamas skābekļa piekļuves.
Tvana gāze ir bez krāsas un smaržas, to praktiski nav iespējams sajust, ja vien telpa nav aprīkota ar speciālu tvana gāzes detektoru.
Tādēļ NMP dienesta mediķi atgādina, ka, kurinot krāsnis, iedzīvotājiem jābūt ļoti piesardzīgiem. Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek runāts par saindēšanos ar tvana gāzi arī moderno gāzes apkures sistēmu dēļ, tāpēc aicinām neatlikt savas apkures sistēmas pārbaudi.
Saindēšanās ar tvana gāzi var notikt, ja par ātru tiek aizvērts dūmvada aizbīdnis un gāze sāk izplatīties dzīvojamā telpā. Tāpat iespējama saindēšanās, ja, izmantojot autonomo gāzes apkuri, telpā netiek nodrošināts atbilstošs skābekļa pieplūdums.
Iekļūstot asinīs, tvana gāze veido savienojumu, kurš neļauj transportēt skābekli, tādēļ audos rodas skābekļa deficīts.
Tvana gāzes ieelpošanas gadījumā var rasties ne tikai saindēšanās, bet arī sirds ritma traucējumi, miokarda infarkts, insults. Bīstami, ja saindēšanās notiek naktī, jo cilvēks var aiziet bojā miegā.
Par saindēšanos ar tvana gāzi liecina:
- galvas reiboņi,
- galvassāpes,
- redzes traucējumi,
- elpošanas traucējumiem,
- vemšana,
- bezsamaņa.
Ja telpā izplūdusi tvana gāze, mediķi iesaka:
- nekavējoties atvērt logus un durvis, lai strauji samazinātu tvana gāzes koncentrāciju telpā.
- vislabāk ir iziet ārā no telpām svaigā gaisā.
- ja tiek novēroti iepriekš minētie veselības traucējumi, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113.
Iespējamā profilakse – īpašu tvana gāzes detektoru uzstādīšana.
Ja nākas vērsties pēc medicīniskās palīdzības, noderēs veselības apdrošināšanas polise.
Avots: nmpd.gov.lv
