11111

Padomi, kā rīkoties akvaplanēšanas laikā

Padomi, kā rīkoties akvaplanēšanas laikā

Vadot automašīnu stipra lietus laikā, viens no lielākajiem satiksmes drošības riskiem ir nokļūšana situācijā, kad vadītājs zaudē kontroli pār savu automašīnu un piedzīvo akvaplanēšanu. Brīdi, kad riepas zaudē saķeri ar ceļu, var pielīdzināt slīdēšanai pa ledu. Vadītājs, zaudējot kontroli, nespēj atbilstoši stūrēt, bremzēt vai paātrināties. Tu nevari ietekmēt laikapstākļus,  bet vari būt sagatavots pats un sagatavot savu automašīnu, lai tā droši piedalītos ceļu satiksmē.

Tieši tāpat kā ir nepieciešams pārbaudīt OCTA (atceries, OCTA internetā – tā ir iespēja veikt apdrošināšanu, neizejot no mājas), tikpat būtiski ir uzturēt savu auto tehniski atbilstošā stāvoklī. Riepu stāvoklis (tostarp spiediens un protektora dziļums) ir viens no faktoriem, kas visvairāk ietekmē akvaplanēšanu. Nākamie divi faktori ir braukšanas ātrums un ceļa virsmas slapjums.

Tātad gan pieredzējušiem, gan jauniem autovadītājiem ir jāatceras, ka braukšanas maniere un automašīnas tehniskais stāvoklis ir galvenie priekšnoteikumi, lai apstākļos, ko nespējam izmainīt, būtu pasargāti gan mēs paši, gan citi satiksmes dalībnieki. Ja esi piedzīvojis šo bīstamo un nepatīkamo riska situāciju, noteikti pārliecinies par to, vai Tavs auto drīkst turpmāk piedalīties ceļu satiksmē. Atceries, ka nolietotas un nepietiekami piepumpētas riepas lietainā laikā jau pie 50 km/h var zaudēt saķeri ar ceļa virsmu. Turpretī jaunas riepas saglabā lielisku saķeri ar ceļu līdz pat 100 km/h. Nepietiekams gaisa spiediens riepās var izraisīt akvaplanēšanu jau pie 70 km/h.

Kā pareizi sagatavoties, lai izvairītos no akvaplanēšanas?

  1. Ievēro drošu attālumu no automašīnas, kas Tev brauc pa priekšu. Priekšā braucošais stipra lietus laikā var veidot “pēdas” uz ceļa seguma.
  2. Lietus laikā izvēlies mazāku braukšanas ātrumu un brauc vienmērīgi. Uz slapja ceļa pēkšņas un krasas virziena maiņas nav labākā ideja. Īpašu uzmanību pievērs straujiem ceļa līkumiem. Jo lielāks ir izvēlētais braukšanas ātrums, jo spēcīgāka ir saslīdēšana un mazāka iespēja kontrolēt automašīnu. Un – jo lielāks ātrums, jo mazāk riteņa protektors spēj izspiest ūdeni un jo lielāka iespēja, ka mašīna var “sākt peldēt”.
  3. Redzot, ka tuvojas liela peļķe vai ceļa segums ir noklāts ar ūdeni, rokas stingri turi uz stūres. Atceries, ka potenciāli automašīna var tikt sanesta uz to pusi, kurā pusē mēs redzam lielo peļķi. Noteikti neesi pārgalvīgs, stūrējot ar vienu roku.
  4. Izvairies no kruīza kontroles izmantošanas.
  5. Atpazīsti, ka notiek akvaplanēšana un rīkojies gudri, lai mazinātu tās izraisīto apdraudējumu Tavai drošībai.

Kā zināt, ka notiek akvaplanēšana?

  1. Ja atrodies lietainā laikā uz ceļa un pēkšņi dzirdi, ka dzinējs kļūst skaļāks, bet stūre it kā “vieglāka”.
  2. Ja piedzīvo, ka automašīnas aizmuguri sāk mētāt no sāna uz sānu – parādība plašāk zināma kā ‘zivs aste’.
  3. Ja sajūti, ka, pārslēdzoties uz zemāku pārnesumu, lielā ātrumā strauji atlaižat sajūgu, izraisot motora apgriezienu palielinājumu.

Kā rīkoties, ja piedzīvo akvaplanēšanu?

  1. Nekrīti panikā un saproti, ka pareizi veiktas kustības samazina draudus noslīdēt no ceļa vai piedzīvot avāriju.
  2. Centies turēt stūri taisni un viegli atlaid akseleratora (gāzes) pedāli, pakāpeniski samazinot ātrumu. Brīdī, kad jūti, ka ir atjaunota saķere, priekšējiem riteņiem jābūt pagrieztiem brauktuves turpinājuma trajektorijā.
  3. Izvairies no straujas un spēcīgas bremzēšanas. Tu vari pastiprināt automašīnas slīdēšanu un pakļaut to sadursmes riskam, ja centīsies pirmajā mirklī spēcīgi bremzēt.
  4. Ja ir ieslēgts kruīza kontroles režīms, izslēdz to (ar pogu, nevis bremzēm).
Elīna Strepetova

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *


*